aprīlis garām

kad veidoju šo blogu, biju domājusi, ka iespaidus, domas un cerības es pierakstīšu un publicēšu. Varbūt nebija iespaidu, varbūt nebija vēlēšanās, bet tagad ir abi iepriekš minētie un ne tikai. Un te nu ir pirmie, bet ne pēdējie, manas ikdienas pieraksti.

aprīlis garām. tāpat kā marts, februāris un janvāris. pēdējās dienas gan ir bijušas maksimāli lieliskas un iespaidiem bagātas, tāpēc nepietiek laika skumjām par aizgājušo gada trešdaļu.

spontānas idejas, daba, lieliski cilvēki un vasaras sākums ir manī atgriezušas labo garastāvokli un ticību skaistajam. vienudien, iedomājāmies, ka aizbraukt uz Aizkraukli būtu jautri, izstaigāt pilsētiņu, izpētīt vilcienus. citudien nobraucām pāri visai Rīgai, lai uzspēlētu Alias pie Ķīšezera. kāpēc nē, ja var jā? vēlāk, līdz ar krēslu, sakārojās izmest kādu loku cauri pārpildītajai Vecrīgai, kuru tik skaisti piepilda mūzika.

daudz velo, daudz sapņu, daudz draugu, daudz mirkļu. Katru dienu ir daudz Rīgas, bet tikai nesen ir atgriezusies tā visjaukākā, kurā līdz ar āra terašu pītajiem krēsliem, haki biksēs tērptiem tūristiem un kūtriem vietējiem, smaidīgiem bērniem un vēl smaidīgākiem velobraucējiem, ir atgriezusies dzīvība. tā, kura visu ziemu bija pazudusi, iznīkusi, apsīkusi.

Pēc šādām brīvdienām nogurums ir milzīgs, tāpat kā smaids uz lūpām. Bet tas ir tā vērts.